Ko Tu varbūt vēl nezināji par kafiju!
Vairums cilvēku nemaz nevar iedomāties savu rītu bez
tasītes karsti kūpošas, aromātiskas kafijas, kādam - kafija ir iemesls
satikties, citam – palikt nomodā. Interesanti,
ka viedokļi par kafijas ietekmi uz veselību ir krasi atšķirīgi - vieni uzskata, ka tā ir kā dienišķais enerģijas
lādiņš, citi – ka melnā veselības bende. Tomēr, jaunākajos pētījumos,
Amerikāņu zinātnieku grupa, konstatēja, ka 3-4 kafijas tasītes dienā samazina
priekšlaicīgas nāves risku. Labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu,
ievērojami samazina hronisku slimību un dažādu vēža paveidu risku. Pētījums ir
publicēts žurnālā JAMA Internal Medicine.
Lai nu cik viedokļi atšķirtos, kafija ir un paliek viens no visvairāk
pārdotajiem pārtikas produktiem pasaulē. Kopējais kafijas pārdošanas apjoms
mazumtirdzniecībā 2017. gadā sasniedza 45,8 miljardus eiro. Izrādās, ka Somijas
un Dānijas pilsoņi kafijas patēriņā ir rekordisti - 12kg kafijas gadā uz vienu
cilvēku, pārējie eiropieši patērē nedaudz mazāk – 8kg.
Apmierināt, ik gadu, augošo pieprasījumu pēc kafijas, nav
viegls uzdevums, tāpēc kafijas audzēšanā tiek pielietotas jaunas lauksaimniecības
metodes , lai maksimāli palielinātu ražas apjomus. Bieži vien, tas ir uz vides
un cilvēka veselības rēķina.
Vai zināji, ka kafija ir trešā, aiz kokvilnas un tabakas, visspēcīgāk
apsmidzinātā lauksaimniecības kultūra?
Lielākā daļa konvencionālās saimniecībās audzēto kafijas koku ir hibrīdi, kas ir pielāgoti
audzēšanai tiešos saules staros, lai gan kafija ir ēnu mīlošs augs, tādējādi palielinot
ražas apjomus. Ražu var novākt vairākas reizes gadā, salīdzinājumam, bioloģiski
audzētu kafiju - tikai vienu reizi gadā.
Lai paplašinātu kafijas hibrīdaugu plantācijas, tiek izcirsti meži, kā
rezultātā tiek izjaukta savvaļas floras un faunas ekosistēma. Augsne kļūst
barības vielām nabadzīgāka, bet savvaļas iemītnieki, putni un ķirzakas, kas
dabiski iznīdē kafijas augu kaitēkļus, paliek bez mājvietas. Kā rezultātā,
plantācijas tiek mēslotas ar sintētisko mēslojumu un apsmidzinātas ar agresīvo
lauksaimniecības ķīmiju - pesticīdiem, herbicīdiem, insekticīdiem cīņā ar
kaitēkļiem, kas saules ietekmē tikai savairojas.
BIO Kafija nozīmē to, ka kafijas pupiņas audzētas ekoloģiski tīrā, neskartā vidē, parasti, ēnainās vietās, kur saulīte uzspīd vien pāris stundas dienā. Tieši šādi apstākļi kafijai ir vispiemērotākie, jo tad kafijas augļi nogatavojas lēnāk, veidojot garšas buķeti pilnīgāku un bagātāku. Izvēloties bioloģiski audzētu kafiju, patērētājs var būt
pilnīgi drošs, ka ir pasargāts no ķīmiskā kokteiļa, ko izmanto intensīvajā
lauksaimniecībā, tā kā kafijas koki tiek mēsloti tikai ar 100% dabiskas
izcelsmes mēslojumu – kompostu, kafijas mīkstumu vai kūtsmēsliem, kā arī netiek
apsmidzināti, jo aug atbilstošos apstākļos.
Lai atšķirtu bioloģisko kafiju no parastās, uz iepakojuma
ir jāmeklē zaļā ekolapiņa, kas ir Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums.
Vēl tikai gribu piebilst, ka daudzi bioloģiskās kafijas
ražotāji, tostarp Oxfam un J.J.Darboven, atbalsta godīgo tirdzniecību jeb fairtrade.
Tas nozīmē to, ka kafijas pupiņas ir iepirktas tieši no zemniekiem un par
labāku cenu, tādējādi kafijas audzētāji saņem to, ko ir godam nopelnījuši. Nevienam
nav noslēpums, ka miljoniem, trešās pasaules valstīs dzīvojošie zemnieki, dzīvo
lielā nabadzībā, jo viņiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu,
tā kā bieži ir izolēti no tirgus un kafijas pupiņas ir spiesti pārdot
starpniekiem par pārāk zemām cenām.
Domāju, ka izvēloties bioloģiski audzētu kafiju ir vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, ne tikai sev, bet arī plašākā mērogā.